Secinājumi
1. Saskarsme ir process, ko gan vecākiem, gan skolotājiem, jau no bērna agrīnā vecuma ir jāpalīdz izkopt un attīstīt. Visproduktīvāk veidot saskarsmes prasmes bērnam ir rādīt savu praktisko piemēru, dažādas rotaļas, ar individuālo darbu, kas attīstīs saskarsmes kultūras veidošanos.
2. Pedagoģiskā saskarsme ir bērnu un pedagogu mijiedarbības process, kurā atspoguļojas abu pušu komunikācijas īpatnību kopums, kas sniedz objektīvi orientēties uz pozitīvām savstarpējām attiecībām.
3. Pirmsskolas vecuma bērni gan verbālajā, gan neverbālajā saskarsmē ir atvērti un komunikabli, bērnu savstarpējā saskarsme ataino notikumus mājās, bērni parāda ar atdarināšanu, rotaļām, manipulācijas ar priekšmetiem.
4. Pirmskolas skolotājam svarīgāk ir bērnam nevis iemācīt sarežģītu gleznošanas tehniku, bet palīdzēt apgūt prasmi tikt līdz gleznošanas procesam – atrast krāsas, otas, izmazgāt tās. Skolotājam ir jāredz un jāpalīdz iegūt bērnam to, ko nav devis vecāks.
5. Manuprāt, galvenais lai veidotos savstarpēji pozitīva saskarsme starp bērnu un pieaugušo, ir savstarpēja uzticēšanās un spēja vienam otru uztvert kā līdzīgu personību – saprast bērnam ko vēlas pieaugušais un pieaugušajam saprast ko vēlas bērns.
6. A. Ādlers savā darbā “Psiholoģija un dzīve” raksta, ka cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts ar pirmo elpas vilcienu – atrodoties līdzās savai mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, bērnudārzā, skolā, studiju laikā, un profesionālajās gaitās. ( Dzintere Dz.,Boša., 1997,8 )
…