Pilsoniskās sabiedrības jēdziens un attīstība Latvijā.
Pēdējos gados Latvijā pilsoniskās sabiedrības vērtības, esamības nepieciešamība un viss ar to saistītais ir ticis apspriests ļoti daudz. Izdarot secinājumus, var novērot to, ka publiski tiek izšķirti divi apgalvojumi: „Pilsoniskā sabiedrība ir neaizstājama vērtība vai arī obligāts stabilas liberālās demokrātijas nosacījums. Otrkārt, pilsoniskās sabiedrības raksturs un būtība apliecina postkomunistiskās sabiedrības demokratizācijas pakāpi un palīdz paredzēt pārejas perioda „likteni” attiecīgajā sabiedrībā.”1 Latvijas vēsturiskajā attīstībā novērojama pilsoniskās sabiedrības neesamība, jo to savā ideoloģijā neiekļāva PSRS. Pēc neatkarības atgūšanas 1990.- tajos gados pilsoniskā sabiedrība atkal iegūst esamību un daudzi tiecas atrast tās pareizu pielietojumu. Latvijā pilsoniskās sabiedrības attīstību lielā mērā veicināja cīņa pēc neatkarības, kuras laikā izveidojās LTF. Tā ir organizācija, kādas iepriekš nebija, līdz ar to parādās jauna iespēja sabiedrībai iesaistīties politikas veidošanā, kaut nedaudz, bet pilsoniskā sabiedrība tiek iekustināta. Līdz ar to rodas pārliecība, ka cilvēki spēj mainīt pastāvošo kārtību. Kad tika panākta Latvijas neatkarība, noteicoša kļuva pārliecība, ka pilsoņi savu pienākumu ir izpildījuši un valstij ir tagad jāuzņemas atbildība par tās iedzīvotājiem.2. Taču ticība valsts pārvaldes struktūrām mazinās, jo brīvības iegūšana asociējās ar sakārtotu demokrātisku valsti, kas bija tikai ilūzija. Politiķi arī nav pieredzes bagāti šāda pārejas procesa veikšanā. Tas veicina pilsoniskās sabiedrības institūciju attīstību, ar mērķi palīdzēt veikt politiskās darbības. …
