Dzejnieks vairākus dzejoļus ir veltījis, lai aprakstītu tieši pilsētas iedzīvotājus, to izskatu un dzīvesveidu, piemēram, dzejoļos “Pārdevēja”, “Jaunkundze ar sunīti” un “Cilvēks uz stūra”. A. Čaks attēloja personas to ikdienišķajā ritmā, radot reālistisku iespaidu lasītājiem par pilsētu no viņa skatupunkta. Lai gan pilsēta A. Čakam ir tuva, tomēr, manuprāt, dažos dzejoļos parādās Čaka vēlme kaut pilsētas vērtības un cilvēku domāšanas veids mainītos: “Jeb uz kioska kā izkārtnei man uzkāpt un par ielu uzbāzīgāk kliegt, lai jūs dzīvi nesadalāt druskās, ka jums nevar cilvēcības liegt?...” …