Rainis vārdus „pienākums” un „mīlestība” neuztvāra tieši tā, kā to mēdz darīt lielakā daļa no mums. Mēs pienākumu saprotam kā vajadzību izdarīt kādu darbu, bet mīlestību, kā mīlu starp diviem cilvēkiem. Taču Rainis šiem vādiem piešķir dziļāku jēgu. Rainis savās lugās vēlas mums parādīt, kā viņš izprot šo vārdu nozīmi un ko viņš vēlētos mums mācīt, atklāt.
Visās lugās, kuras esmu lasījusi, t.i., „Indulis un Ārija”, „Uguns un nakts” un „Jāzeps un viņa brāļi” mīlestība ir bijusi viena no galvenajām darba tēmām. Galvenie varoņi tiek nostādīti krustcelēs starp iekšā bagojošām jūtām, mīlestību. Rainis lugās izvērsti parāda vārda „mīlestība” patiesībā plašo nozīmi. Tiek pārspriestas tēmas par mīlestību starp diviem cilvēkie, ģimeni, pret tautu, zemi, sevi un citām. Mīlas viesulī nonāk ikkatrs Raiņa lugu tēls. Tiem liekot pārvarēt savas iekšējās mokas un cīņu starp savām vēlmēm, Rainis parāda arī mīlestības skarbo pusi – greizsirdību, ciešanas, atriebību utt. Pastāvot mīlestībai, tai vienmēr līdzās pastāvēs arī tās pretstats – naids. Ar šīm mīlestības krustcelēm Rainis rāda, kā cilvēks spēj atrast sevi, izvirzot sev mērķus un uzstādot priekšnosacījumus. Izvēles situācijā atklājas cilvēka patiesā būtība, tiek saprasti viņa patiesās darbības mērķi. …