Šo metožu izmantošana ir īpaši svarīga tāpēc, ka ļauj redzēt cilvēka individualitāti, autonomu personību, viņa attīstības īpatnības, kas ļauj izdarīt secinājumus par to, kā veidot mūsdienīgu pedagoģisko sadarbību. Par pētījumu atbilstību mūsdienu tradīcijām tādējādi arī norādīs piemērotu, mūsdienīgu pētniecības metožu izvēle. Tāpēc pētījumu gaitu izstrādājot, ir jārīkojas radoši, rūpīgi jāizvērtē, kuras pētniecības metodes nav zaudējušas aktualitāti arī mūsdienās, jo, piemēram, klasiskās pedagoģijas metodes novērošana, pārrunas un eksperiments, saglabā savu vadošo pozīciju arī mūsdienu pedagoģijas pētniecībā.
Nobeigumā jāsaka, ka pētījuma metožu izvēles pamatprincipi nav iekļaujami vienā noteiktā shēmā, kas ir piemērots visiem pētījumiem. Svarīgi ir izmantot kvantitatīvās metodes pedagoģisko parādību attīstības tendences noteikšanai, bet kvalitatīvās metodes – personības spēju, iespēju, potenciāla attīstības un izmantošanas noteikšanai kā savai dzīvei, tā arī cilvēces labā. Šīs būtu tendences, kam būtu jābūt katrā pētījumā. Toties metodes, kā sasniegt rezultātus, izvēlas un pielāgo pats pētījuma veicējs, balstoties uz savu pētījuma priekšmetu un savām zināšanām, pieredzi un izvēli par katru noteiktu pētniecības metodi, lai sava pētījuma radīšanai radītu visoptimālāko pētījuma metožu kompleksu.
…