Pēteris I

Kad cars Fjodors Aleksejevičs gulēja uz nāves gultas, vajadzēja izšķirties, kuram tālāk nodod vadīšanas tiesības pār Krieviju. Bija divi kandidāti- Ivans un Pēteris. Ivans pamuļķis nedrošs, vārgs, slimīgs, ar kuru var darīt ko grib, bet Pēteris- strauju prātu, spēcīgs miesā… Pēterim bija jābūt par caru, jo Krievijai vajadzēja spēku.
Un tā,1682. gadā, izlēma nākošā Krievijas cara- Pētera I. Lielā likteni. Pēteris dzima 1672.gada 9. jūnijā. Jau bērnībā viņš izrādīja lielu drosmi bēgdams no mājām augām dienām. Kaislīgi pavadīdams laiku braukājot pa ūdeņiem. Vislabāk viņam patika kara rotaļas, kurās sāka izpausties viņa pārgalvīgā, bezbailīgā daba, kas tikai viņam nebija pa prātam, viņš bija gatavs pat nogalināt. Klejodams zēns iepazinās ar kapteini Franci Lefortu, kurā viņš skatījās ar brīnumā izstieptu kaklu un izvalbītām acīm. Leforts vienmēr bija Pēterim blakus, gan ar padomu, gan ar brīnumu stāstiem par nezināmo pasauli, gan jautrību un dēkām.…