Pašvaldību idejas attīstības pamata ir indivīda vēlme pašam noteikt un regulēt kādu savas dzīves daļu. Dominējoša ir teritoriālās pašpārvaldes ideja un tas nozīme ka vietējas pašpārvaldes ir tās, uz kuru pamata tiek veidota kopējā valsts pārvalde.
Joprojām ir ļoti strīdīgs jautājums par vai pašpārvalde ir tieša vai netieša valsts pārvalde. Viens no uzskatiem ir tāds, ka pašpārvalde izriet no valsts pārvaldes un to atbalsta valsts vara, tomēr no tiešās valsts pārvaldes tā atšķiras tikai ar to, ka pašpārvaldi bez valsts īsteno arī tiesībspējīgi subjekti. Savukārt pašvaldību netieša valsts pārvalde izriet no tā ka daudzās jomās pašvaldības darbojas uz savu atbildību un to darbība nav pakļauta lietderības vai citai pārbaudei, bet tikai likumības pārbaudei. „Vietējās pašvaldības šodien vairs netiek saprastas kā šķiriski vai sabiedriski veidotas pretvalstiskas institūcijas, bet gan, pierādot valstiskumu un veicinot autonomiju, kā leģitīma, decentralizēta pārvaldes forma., kas tiek īstenota demokrātijas un vertikālo funkciju dalīšanas ceļā un ir būtiska demokrātiskas valsts pazīme”.1 Tas ir tieši tas, kas attiecas uz pašvaldības, tomēr tagad gribētos pieversties galvenai esejas tēmai.
Tātad vajadzētu atbildēt uz jautājumu vai pašvaldības ir padotas Ministru Kabinetam? Tātad vispirms vajadzētu apskatīt Latvijas Republikas likumu „Par pašvaldībām” un pamēģināt atrast tur, pantus kuri nosaka pašvaldību un Ministru Kabineta sadarbību. 86. pants likumā „Par pašvaldībām” XI nodaļā nosaka to, ka Ministru Kabinets ar pašvaldībām saskaņo:
1.Likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām;
2.Kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;
3.Pašvaldību finansu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā;
4.Pašvaldību darbinieku algu maksimālos apmērus.…