Atrazdamies kontaktā ar apkārtējo pasauli, cilvēki iegūst zināšanas ne tikai sajūtu, bet arī uztveres veidā. Noģide jeb uztvere ko dēvē arī par percepciju, ir vienādu vai dažādu sajūtu apvienojums, un tā tad pilnīgāks iespaids par priekšmetiem. Šīs abas atspoguļojumu formas - sajūtas un uztvere ir vienoti jutekliskās izziņas procesa posmi. Taču katrai raksturīga sava īpatnība. Ja sajūtas mūsu apziņā atspoguļo objektu atsevišķas īpašības, tad uztvere rada priekšmeta tēlu kopumā, atsedzot visu daļu kopsakarus.
Uztvere nav iespējama bez sajūtām. Uztvere ietver gan sajūtas, gan cilvēku agrāko pieredzi priekšstatu un zināšanu veidā, sniedzot vizuālu informāciju par attēlojamā objekta īpašībām - lielums, forma utt. Visi cilvēki vienu un to pašu priekšmetu uztver citādi. Percepcija ir priekšmetu vai dažādu notikumu uztvere ne tikai ar jutekļiem vien, bet arī ar individuālā, t.i. cilvēka kā īpatnējas personas viedokļa.
Uztveres pilnveidošana prasa tās apzinātu attīstības procesu. Tiek norādīti vairāki ceļi, kuros spilgti izpaužas viens kopīgs atzinums - uztveri, vispirms jāpilnveido divi pamat procesi - analīze un vispārinājums. To nodrošinot nepieciešams pakāpeniskums - vispirms ir jāuztver vide vai priekšmets kopumā, lai gūtu vienotu iespaidu, pēc tam netraucēti to jābauda un tikai tad var sākt uztvertā priekšmeta analīzi, taču visbeidzot vēlreiz nepieciešams to aplūkot. Svarīgi panākt, lai attīstībā tiktu iesaistīti pēc iespējas vairāk sajūtu orgāni. …