Personības autonomija un sabiedrības veselība

Sabiedrības veselības politika un rīcības programmas vienmēr ietver pretrunu aspektu, kas izpaužas kā ētiskas dabas pretrunas, vērtību sadursmes, nereti sabiedrības un indivīda interešu šķietams vai īsts pretnostatījums utt. Sabiedrības veselībā politiskie uzstādījumi saduras ar ētiskiem konfliktiem, tāpēc jautājumi par autonomiju, indivīda tiesību, tiesiskuma, sabiedrības labuma, multikulturālo vērtību ievērošanu ir ļoti svarīgi. Mūsdienu sabiedrības veselībā savstarpēji papildinoties pārklājas vairākas politikas un morāles teorijas – egalitārisms, utilitārisms, cilvēktiesību ietvars, komunitārisms. Uz ētikas jautājumiem reti iespējamas sniegt skaidras un viennozīmīgas atbildes. Ētiskas dilemmas sabiedrības veselības profesionāļi nedrīkst uztvert kategorijās melns vai balts. Risinājuma meklējumos jautājumi apskatāmi no dažādām perspektīvām, vērtējumā ietverot morāles un ētikas normas. Mūsdienu sabiedrības veselības praksē viens no ētikas diskusijas jautājumiem saistīts ar cilvēktiesībām. Cilvēktiesību interpretācija ietver gan ļoti konkrētu likumu normu regulāciju, gan daudz plašāku retorisku skatījumu. Atkarā no tā, kādā kontekstā cilvēktiesību jēdziens tiek lietots, tam piešķirama normatīva vai ētiska jēga.