Uzskaitīto psihiskās attīstības periodizāciju analīze rāda, ka neskatoties uz dažādiem pamatojumiem un klasifikāciju ierobežojumu, daudzas no tām atzīmē vienus un tos pašus vecuma periodus cilvēka dzīvē, kuri acīmredzot ir attīstības stadijas, kam piemīt kvalitatīvas īpatnības.
Personības attīstības procesu īsumā var iedomāties šādi. Uz introjekciju balstīta savstarpējo attiecību ar māti sakumpieredze ļauj bērnam izveidot pirmo interizētu tēlu sistēmu saturošo Es kodolu. Bērnam augot, Es veidošanās procesā iekļaujas nozīmīgu vecāku lomu identifikācijas mehānismi.
Var secināt, ka, no vienas puses, personības attīstību ietekmē iedzimtība. Sociālās ietekmes iespaido tikai iespējas tai programmai, kas jau ir cilvēkā piedzimstot. No otras puses, personības attīstību nosaka arī kultūras (ārējās vides) ietekme, cilvēka personība ir individualizēta kultūras sistēma, kurā cilvēks iekļaujas.
Tātad jāsecina ir tas, ka personības veidošanās ir stipri sarežģītāks process nekā tas tiek pasniegts dažādās koncepcijās, kā piemēram, Z.Freida vai Eriksona. Personības attīstība var mainītie atsevišķu vides faktoru ietekmē, kuri nav minēti šo personības koncepciju ietvaros. Jo liekas, ka nav tāda varianta kā pilnīga vides faktora izslēgšana, tas savukārt var radīt nepilnības pašās koncepcijās, līdz ar to veidoties nepilnīgas praktiskās darbības pamatojoties uz šīm koncepcijām.
…