Ievada vietā es vēlētos akcentēt faktu, kas bieži vien tiek aizmirsts, reducējot personāla vadību tikai uz racionālu pieeju vadības mērķu īstenošanā. Vairums lēmumu personāla vadības praksē nav tikai racionāli. Tie skar cilvēku emocijas un pirmām kārtām arī vadītāja emocijas. Nebūt nav viegli izteikt kritiku vai aizrādījumus, atlaist cilvēku no darba, darboties kopā ar profesionālu, bet subjektīvi nepatīkamu cilvēku. Vadītāja darbs šajā ziņā ir pilns stresa un viņa dzīve vairumā gadījumu ir vai nu haotiska, vai pārāk organizēta
Personāla vadības jomā katra vadītāja pieredze ir individuāla. Uz tās pamata katram vadītājam ir izveidojušies savi paņēmieni ikdienas situācijām un ārkārtējiem gadījumiem. Ja arī katrai situācijai ir viens vai vairāki saprātīgi atrisinājumi, tad tomēr arī vadītājs ir tikai cilvēks ar savām emocijām, savu gribu un negribu, kas kavē realizēt šos saprātīgos lēmumus. Arī vadītāja ikdiena paredz ne tikai rast risinājumu sarežģītās situācijās, bet arī pieņemt vienkāršus, taču emocionāli nozīmīgus lēmumus. …