Šķiet, ka nekad agrāk Latvijā nav bijuši tik aktuāli jautājumi par personības attīstīšanu, par dzīves jēgas meklējumiem kā mūsdienās. Ja 19.gs. un 20. gs. pirmajā pusē par šīs tēmas atspoguļojās tikai dzejnieku un rakstnieku darbos (Rainis, Veidenbaums, Mauriņa, Raudive u.c.), tad šobrīd šīs problēmas tiek analizētas neskaitāmos rakstos žurnālos (gan populistiskos, gan profesionālos), interneta rakstos un diskusijās, ārzemju un pašmāju autoru grāmatās. Latvijā un Rietumu pasaulē licenzēti un, iespējams, arī nelicenzēti darbojas neskaitāmas skolas, kursi, semināri, kuri savās mācību programmās piedāvā visdažādākās personības attīstīšanas un pilnveidošanas metodes, iedarbojoties gan uz cilvēka apziņu, gan zemapziņu. Ja senie latvieši dzīves gudrību un spēku smēlās dabā, tās ritmos, dievībās, folklorā, dainās, tad tagad savai gara un personības izaugsmei par pamatu ņemam kristietību, Austrumu reliģijas, Austrumu filozofiju; rast gatavas atbildes un gūt ātru rezultātu mums piedāvā Kraions (čenelingi) kā palīdzību no Kosmosa, kā arī dažādas paātrinātas personības attīstības un līderu skolas, kurās pielieto dažādas metodes apziņas un zemapziņas koriģēšanai, tai skaitā Neirolingvistisko programmēšanu, kodēšanu, jeb kā tagad to moderni sauc par smadzeņu skalošanu, zombēšanu. Manuprāt, šīs pēdējās metodes iznīcina personību kā tādu. Lielu skandālu nesen pasaulē izraisīja mēģinājums ieviest skolās kā mācību metodi saentoloģiju. (6.,61.lpp.)
Kas tad īsti ir persona un kas ir personība? Šiem vārdiem dažādās vārdnīcās un enciklopēdijās ir daudz skaidrojumu. Piemēram, - „persona ir atsevišķs cilvēks; indivīds kā sabiedrisko attiecību un darbības subjekts un objekts, cilvēks ar savām sociāli nosacītajām un individuālajām īpašībām; cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu — arī rīcībspēja”. (8.)
…
