Pēra Ginta personībā Henriks Ibsens attēlojis ne vien kāda konkrēta cilvēka, bet lielas cilvēces daļas rakstura iezīmes. Šis tēls rosina pārdomas par cilvēka iekšējo būtību, par īpašībām, kuras pārsvarā cilvēks nelabprāt atklāj.
Galvenā no Pēra Ginta raksturā atveidotajām īpašībām ir savas personības noliegšana. Tā ir novērojama ne tikai Pēra Ginta raksturā, bet daudzos cilvēkos – kāds cilvēks cenšas būt kas cits, kas vairāk par to, kas viņš ir. Pērs Gints, lai savu dzīvi padarītu raibāku, lai citu acīs iemantotu ievērību, daudzu citu paveikto atsāsta kā savus darbus. Viņš cenšas citu acīs iegūt cieņu, kļūt labāks nekā ir. Arī ikdienā cilvēku vidū šāda rīcība ir reizēm sastopama, vairāk, protams, bērnu vidū, jo viņi savā dzīvē vēl nav paspējuši neko ievērības cienīgu sasniegt, taču vēlas, kaut būtu. Viņiem vajadzīgs kaut kas, ar ko sevi izcelt pārējo vidū, un tāpat tas ir ar Pēru Gintu, kurš gan labprātāk fantazē, ko būtu varējis izdarīt, nevis dara. Arī viņš dzīvē neko nav sasniedzis, tāpēc meklē, ar ko to piepildīt.…