Pensionāru sociālā drošība pēc iestāšanās Eiropas Savienībā

ES vecuma pensijas ir viens no galvenajiem pilsoņu sociālajiem ieguvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39% no visiem sociālai aizsardzībai paredzētie līdzekļiem. Pensionāri iegūst ne tikai no pensijām, bet arī no pašvaldību pakalpojumiem un papildu pabalstiem. Pastāv piemaksas pie pensijas gados vecākiemļaudīm, piemēram, pēc 80 gadu vecuma sasniegšanas Beļģijā. Arī Lielbritānijā pensionāri, vecāki par 80 gadiem, saņem nelielu iknedēļas piemaksu, bet visi pensionāri – sezonas piemaksu par apkuri. Zviedrijā papildus maksā municipālo mājsaimniecības piemaksu 80% apmērā no īres maksas, Itālijā – pabalstu pilsoņiem bez iekārojumiem. Pastāv arī citas priekšrocības – par braukšanu autobusā un vilcienā pensionāriem nav jāmaksā vai arī viņi saņem atlaides (līdzīgi kā sabiedriskajā transportā Rīgā). Irijā un Portugālē ir Ziemassvētku piemaksa un četrpadsmitā pensija jūlijā. Jāuzsver gan, ka pensijas apjoms ir jāsamēro ar dzīves dārdzību attiecīgajā valstī. Otrs faktors, kas apgrūtina ES valstu pensiju salīdzinājumu ar Latvijas pensijām, ir nodokļu atvilkumi (visbiežāk tas ir ienākumu nodoklis), kas katrā valstī atšķiras. ES valstīs vietējās pašvaldības sniedz arī dažādus pakalpojumus veciem cilvēkiem: pastāv dienas centri, kur cilvēkiem satikties un kopīgi pavadīt laiku, pēc individuālas nepieciešamības – tiek veikta aprūpe mājās.
Katra Eiropas Savienības valsts pēc savas ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas pati nosaka pensionēšanās vecumu, pensijas apjomu, kā arī pensijas aprēķināšanas noteikumiem un metodes atbilstoši nacionālajai pensiju sistēmai. Ja Latvija iestāsies ES, šeit spēka būs Latvijas Republikas likums “Par valsts pensijām”. Pensiju izmaksu lielums būs atkarīgs no valsts ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas, inflācijas līmeņa un tai sekojošās indeksācijas. 94,4% pensionāru Latvijā saņem pensijas, kas pašlaik ir mazākas nekā iztikas minimums (2002.gadā vidēji Ls 88,76 mēnesī).…