Patstāvīgais darbs pirmsskolas un sākumskolas pedagoģijā

Liela nozīme ir videi, kurā bērns atrodas. Bērni apgūst apkārtējo pasauli un iegūst pieredzi no apkārtējās vides – vienaudžiem, pieaugušajiem un viņu savstarpējām attiecībām; par lietām un to sakārtotību, sabiedrības un lietu mijiedarbību. Ja vide ir attīstošā, tad tajā bērns var būt pārveidotājs, pilnveidotājs, radītājs. Pretējā gadījumā gan bērns, gan vide ir statiski, sastinguši, tie viens otru nepapildina.
Analizētajā PII mācību vide ir bērna daudzpusīgai attīstībai ļoti labi piemērota, jo gan materiālā bāze, gan cilvēku resursi atrodas uz augsta līmeņa. Pedagogu darbības stils ir demokrātisks un uz bērniem vērsts. Pret audzēkņiem viņi attiecās ar cieņu, respektējot bērna vēlmes un vajadzības. Visa līmeņa bērna vajadzības pēc iespējas tiek nodrošinātas. Līdz ar to audzēkņu garīgie apstākļi arī ir apmierināti. Grupā ir pozitīvs emocionālais klimats. Liela uzmanība tiek veltīta savstarpējās sadarbības veicināšanai, bērnu saskarsmes pilnveidošanai gan ar pedagogiem, gan ar citiem bērniem.
PII tiek nodrošināta audzēkņu daudzpusīgā attīstīšana un izglītošana. Svarīga loma šajā jomā pieder bērnu intelektuālai audzināšanai. Tā ir panākta ar interešu centu rūpīgo izveidi, plašu didaktisko materiālo klāstu, vairākiem praktiskajiem darbiem pedagoga – audzēkņu saskarsmes ietvaros. Lai gan pedagoģiskajā darbībā, manuprāt, ir arī daži trūkumi, kopīgi mācību vidi var novērtēt augsti.

…