Kredīta burvība un posts.
D.Lietu un patēriņa sociālideoloģiskā sistēma
Mūsdienās kredīts tiek uztverts kā viena no patērētāja tiesībām – būtībā kā viena no pilsoņa ekonomiskajām tiesībām. Jebkāda kredīta ierobežošana tiek pārdzīvota kā ierobežojošs pasākums no valsts puses, bet kredīta aizliegšanu visa sabiedrība pārdzīvotu kā zināmu brīvības likvidēšanu.
Ir gandrīz vai nerakstīts likums, ka par greznu modeli tiek maksāts uzreiz. Tātad modelis no sērijveida lietām atšķiras ar to, ka tā privilēģija ir tieši prestižā tūlītējā samaksa, turpretī kredītmaksājumu slogs vēl ilgi pievienojas tai psiholoģiskajai nepilnvērtībai, kāda nomāc sērijveida lietu. Ilgu laiku sava veida kautrības dēļ kredīts tika uztverts kā tikumiskas briesmas, turpretī tūlītēja samaksa tika uzskatīta par buržuāzisku tikumu. Taču šāda veida psiholoģiskas pretestības ievērojumi atslābst. Ja agrāk īpašums uz lietu radās pirms tās izmantošanas, tad tagad viss ir otrādi, kredīta ekspansija izpaužas pārējā no „sagrābjošas” civilizācijas uz lietotājcivilizāciju.
Kaut arī kredīts, šķiet, kļuvis par mūsu ikdienas daļu, tomēr ar to izveidojas īpašs dzīves nestabilitātes faktors, kāds nebija lietojot lietas no „ģimenes mantojuma”. Tās lietas bija manas pilnībā – es par tām biju samaksājis, turpretī lieta, kas iegūta uz kredīta, par manu kļūs tikai tad, kad būs apmaksāta, tas ir itin kā apsteigts nākamības laiks. Mēs vienmēr atpaliekam no savām lietām - tās ir šeit, un tai pat laikā vairs ne šeit, bet gadu uz priekšu, kad par tām būs samaksāta pēdējā iemaksa. Ja kredīts vairs neizraisa aizspriedumus, tas, iespējams, nozīmē, ka mēs šodien sirds dziļumos visas lietas pārdzīvojam kā iegādātas uz kredīta un kā sevī iemiesotu zināmu parādu visas sabiedrības priekšā.
Salīdzinoši neilgā laika posmā ir izzudis tāds jēdziens kā „ģimenes īpašums”. Iegādāta lieta bija darba rezultāts, kvīts par norēķināšanos ar pagātni un nākotnes ķīla. Šodien ir iespēja iegūt lietas, kas vēl nav nopelnītas, līdz ar to lietu patērēšana it kā apsteidz to ražošanu. Ilgu gadsimtu garumā arvien jaunas un jaunas paaudzes nomainīja cita citu, vienu un to pašu lietu ieskautas. Taču tagad ir pavisam otrādi – viena indivīda dzīves laikā arvien vairāk lietu paaudzes nomaina cita citu.
…