Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" pašvaldības budžets tiek definēts kā pašvaldības politikas galvenais dokuments. Tam ir jābūt visaptverošam un jāatspoguļo pašvaldības ieņēmumi un izdevumi tā, lai būtu iespējams novērtēt noteiktās prioritātes dažādās politikas jomās.
Budžets ir savstarpēji saistīts, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar šo likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžets var būt sadalīts apakšprogrammās.
Pašvaldības savus budžetus sastāda, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot likumus un Ministru kabineta noteikumus.
Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.
Pašvaldību budžetu izdevumi saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt līdzekļu daudzumu, kuru veido attiecīgā gada budžetā paredzētie ieņēmumi kopā ar iepriekšējā gada līdzekļu atlikumu. Pašvaldību budžetus sastāda saimnieciskajam gadam, kas sākas katra gada 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.
Pašvaldībām ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus maksājumiem, kuri pašvaldību budžetos tiek maksāti konkrētajā nodokļu likumā paredzētajā kārtībā, kā arī uzlikt pašvaldību nodevas un noteikt to likmes likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
Pašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā "Par pašvaldībām" un šajā likumā noteiktajā kārtībā dome (padome) ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu.
Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.
Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas process ir atklāts. Ar informāciju par budžeta projektu un apstiprināto budžetu, un budžeta izpildi. Var netraucēti iepazīties attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, ikviena masu informācijas līdzekļa žurnālisti un attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietoto valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonas.
Rēzeknes pilsētas Domes darbību reglamentē LR likums “Par pašvaldībām”, nosakot vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, priekšsēdētāja tiesības un pienākumus. Domes organizatorisko struktūru, institucionālo pakļautību, tiesības un pienākumus komitejām un Domes vadībai nosaka Rēzeknes pilsētas Domes nolikums, komisijām – attiecīgās komisijas nolikums.
Pilsētas Domē darbojas no pašvaldībā ievēlētājiem deputātiem izveidotas pastāvīgās komitejas un no pašvaldībā dzīvojošiem iedzīvotājiem izveidotas komisijas.
Rēzeknes pilsētas Pašvaldības budžeta analīze (2004.gads)
…
