Nodarbības ar dabas materiāliem man atsauca atmiņā bērnību, kad mēs ielas bērni spēlējoties izmantojām ļoti daudz dabā sastopamos materiālus savās rotaļās. Sakaltis egles tāss gabals vienā brīdī tika izmantots kā lāpsta, citā kā durvis smilšu pils slepenai ejai, bet jau nākošajā iekaroja kādas nezināmas jūras plašumus, kas patiesībā bija lietus izveidotā peļķe pie mājas piebraucamā ceļa, akmeņi bija gan cilvēki laivā, gan aisbergi jūrā... Jebkas kļuva par jebko, atlika tikai likt lietā iztēli.
Par cik pati nāku no Latvijas laukiem un maniem vecākiem pieder zemnieku saimniecība tālu no pagasta centra, tad man vienmēr ir bijusi iespēja izjust to burvību, kas ir dabā. Apkārtne tur ir ļoti skaista-pļavas, meži, upes, kalni un lejas. To visu vienmēr esmu varējusi baudīt un esmu bijusi vienmēr pateicīga par šo iespēju. Bet vislabāk to spēju novērtēt tagad, kad pa darba dienām atrodos trokšņainajā un vienmēr skrienošajā galvaspilsētā, kur pat zvaigznes pie debesīm bieži vien ir grūti naktīs ieraudzīt. Ar dažu dienu Rīgas mākslīguma izbaudīšanu pietiek, lai atgriežoties mājās tu saprastu cik patīkami ir atrasties pie dabas krūts.…