20.gadsimta divdesmitie gadi bija lielu kontrastu laiks, sevišķi Amerikā. Rūpniecībā bija vērojams straujš uzplaukums, bet fermeri grima nabadzībā. Alkohola ražošana un pārdošana bija aizliegta, tas notika dēļ 1919.gada likuma, kurš aizliedza to darīt, bet mēģinājums aizliegt alkohola ražošanu un pārdošanu beidzās ar sakāvi. Amerikā neierobežotā daudzumā ieveda kontrabandas dzērienus un bandas, kuras ar to nodarbojās drīz kļuva bagātas un spēcīgas. Divdesmitajos gados notika lielas pārmaiņas tieši cilvēku dzīvesveidā. Notika debesskrāpju celtniecība, elektrība tika plaši izmantota, attīstījās pirkšana uz nomaksu, kino kļuva populārs – šīs jaunās pārmaiņas strauji ienāca amerikāņu dzīvēs.
Divdesmitie gadi sākās ar diviem ekonomiskās depresijas gadiem, bet pēc tam līdz 1929.gadam sekoja milzīga uzņēmējdarbības aktivitāte. Dažām nozarēm – ogļrūpniecībai, kuģu būvei, tekstilrūpniecībai – gāja grūti, tomēr kopumā saimniecība plauka. Darba ražīgums palielinājās, dēļ zinātnes sasniegumiem. Rūpniecība plauka, taču lauksaimniecībā valdīja depresija. Kara laikā Eiropai vajadzēja ļoti daudz pārtikas, tāpēc cenas un ražošana bija augušas, bet pēc kara pieprasījums strauji kritās. Galvenie iemesli bija – Eiropā bija atjaunojusies normāla miera laika ražošana, Amerikas augstie muitas nodokļi neļāva Eiropai pārdot amerikāņiem rūpniecības preces apmaiņā pret lauksaimniecības precēm, kā arī pieaugošā Kanādas, Austrālijas un Argentīnas konkurence. Kaut arī pieprasījums kritās, lauksaimniecības produktu ražošana 20.ajos gados pieauga. Tā rezultātā kritās cenas un fermeru ienākumi samazinājās. Fermeri, kuri augsto cenu gados bija aizņēmušies naudu zemes pirkšanai, tagad bija bezcerīgā stāvoklī.
Uzņēmēji bija pārliecināti, ka pārticība nekad nebeigsies un tas ietekmēja arī citus sabiedrības slāņus. Amerikāņi pirka akcijas par visu savu naudu. Akciju vērtība strauji auga, akciju īpašnieki guva milzīgu peļņu un spekulācijas arvien pieauga. Akciju cenas daudzreiz pārsniedz to reālo vērtību un bija skaidrs, ka ilgi tā tas nevarēs turpināties un cenas kritīsies. Par cik Amerikā bija augstas muitas nodevas, tas apgrūtināja iekļūšanu ārzemju tirgos, bet nevienmērīgais bagātību sadalījums iekšienē, sašaurināja potenciālo vietējo tirgu.
1929.gad vasarā ienākumi sāka samazināties. Oktobrī Volstrītā, Ņujorkas biržā , akciju cenas pamazām sāka slīdēt uz leju. 24.oktobrī sākās panika un vienā dienā pārdeva 16 miljonus akciju, rezultātā akciju cenas strauji kritās. Pakāpeniski ekonomiskā krīze pārņēma visu pasauli. Sekas bija milzīgs bezdarbs. Bezdarbnieku skaits attīstītajās valstīs bija pāri par 30000000, ASV vairāk kā 12000000 bezdarbnieku. Līdz ar to pirktspēja strauji samazinājās.
Tā laika Amerikas prezidents Hūvers bija pārliecināts, ka valdībai šajā krīzē jāiejaucas pēc iespējas mazāk. Lai novērstu maksājumu bilances deficītu, 1930.gadā tika vēl vairāk paaugstinātas muitas nodevas.
…
