Miers ir visdārgākā lieta, ko cilvēks var vēlēties sev un saviem tuviniekiem. Neskatoties uz pūlēm un centieniem, ko pasaules sabiedrība velta miera nodrošināšanai un uzturēšanai, vairākos pasaules reģionos joprojām turpinās militārie konflikti vai arī kādā vietā tie uzliesmo no jauna. Šo skarbo patiesību mums ikdienā atgādina gan ziņu pārraides televīzijā un radio, gan laikraksti gan arī citi informācijas avoti, tāpēc šī problēma satrauc arī mani..
Militāro konfliktu cēloņi var būt dažādi. Konfliktus var izraisīt reliģiskas nesaskaņas, etnisks naids, politiski motīvi, tie var būt izraisīti sociālu vai ekonomisku problēmu dēļ. Reliģiskie konflikti galvenokārt ir izplatīti Tuvajos Austrumos. Pie reliģiskiem konfliktiem pieskaitāmi tādi konflikti, kā Ahmadiešu un sunītu musulmaņu konflikts Pakistānā (kopš 1974.gada), Hinduistu-musulmaņu konflikts Indijā (kopš 1947.gada), kā arī Izraēlas un islāma fundamentālistu konflikts Libānā (kopš 1982. gada). Militārus konfliktus var izraisīt arī etnisks naids. Šādi konflikti mūsdienās notiek Šrilankā (kopš 1920.gada), Angolā (kopš 1975.gada). Šāda veida nesaskaņas var ilgt ļoti ilgi, jo, manuprāt, konfliktu starp divām vai vairākām tautām vai reliģijām atrisināt ir ļoti sarežģīti. Politisko konfliktu galvenais izraisītājfaktors ir okupācija (Turcijas okupācija Ziemeļkiprā – kopš 1974.gada), militāristu apvērsumi (Centrālāfrikas republikā – 1996.-1997. gadā), kā arī pilsoņu karš (Kongo – kopš 1997.gada).…