Pasaules kārtības problēma. Starptautisko attiecību teoriju attīstība

Pastāv vairāki skatījumi uz starptautiskajām attiecībām, tomēr Viotti un Kauppi tuvāk apskata tieši divus galvenos – plurālistu skatījumu un reālistu skatījumu. Savā esejā es centīšos apskatīt šos divus skatījumus uz starptautiskajām attiecībām, kādas ir šo skatījumu īpašības, kā arī raksturot to galvenās atšķirības.
Reālisms politiskajā domā dominē jau vairāk kā tūkstotš gadu. Jau pats vārds vedina domāt uz to, ka reālisms apskata un uzlūko pasauli tādu, kāda tā ir, nevis, kādai tai vajadzētu būt. Iekšzemes līmenī, reālisms vislielāko uzmanību velta stabilitātei, savukārt starptautiskās politikas līmenī reālisti akcentē valstu, impēriju vai hercogistu cīņu par varu un ietekmi pasaulē.
Reālisti pasauli redz kā vienību, kas ir pildīta ar nepārtrauktu cīņu un konfliktu vienam ar otru. Tā ir nepārtraukta cīņa starp tādām varas vienībām kā valstis, ko Viotti un Kauppi uzskata par galvenajiem aktieriem. Tas, manuprāt, ir nedaudz līdzīgs Hobsa skatījumam uz valsts dabisko stāvokli, kas bija nepārtrauktu baiļu un kara stāvoklis, cilvēki dzīvoja bailēs un neziņā par to, kas sekos, kas būs rīt. Reālistiem var būt arī savas skatījums uz pasauli par starptautisku mieru, harmoniju un taisnīgumu, tomēr šīs vīzijas pagaidām vēl nav sasniedzamas. Analīzes rezultātā reālisti cenšas redzēt ideālu valsti kā racionālu un vienotu aktieri, spītējot apkārtējai pasaulei. Lai vai kādas iekšējas neskaidrības un domstarpības valstī ir, galu galā valstij ir jābūt vienotai, uzskata Viotti un Kauppi.1
…