Reiz dzīvoja kartupelis vārdā Tupenis. Šis kartupelis bija viens no parastākajiem kartupeļiem uz Zemes, viņš ne ar ko neizcēlās savu brāļu – kartupeļu – vidū.
Kādu dienu kartupeļi tika vesti uz tirgu. Viņus visus sabēra lielos tumšos maisos un iekāva ratos. Maisam, kurā atradās Tupenis, bija izdilis caurums, tādēļ, līdz ko rati sāka kustēties, Tupenis nelaimīgā kārtā izkrita no maisa un pēc brīža arī no ratiem.
Kritiens bija briesmīgs! Kad Tupenis beidzot atjēdzās, viņš vairs nespēja atcerēties ne to, kas viņš ir, ne to, uz kurieni devās. Bet vienu viņš zināja droši. Kaut kur pasaulē atradās viņa brāļi, un tie viņu gaida, tādēļ Tupenis nolēma viņus uzmeklēt.
Tā kā Tupenis nevēlējās slapināt savus asnus, viņš nolēma iet gar ceļa malu nevis brist pa slapjajiem zāles brikšņiem. Viņš soļoja veselu mūžību līdz sasniedza kādu sakņu dārzu. Šī dārza malā auga kāds augs ar baltiem zvaigžņveidīgiem ziediem. Bija pat redzamas melnas ogas! Tupenis bija tik noguris, noskumis un nelaimīgs, ka atkrita šī auga pakājē. Šis augs bija melnā naktene. Tupenis ar augu sasveicinājās un pajautāja kā augam klājas. …