Esmu organizējusi stundas, kur gatavojam kādu veselīgu smūtiju vai našķi. Īpaši bērniem gribās gatavot, ko tādu, kas līdzinās kādam zināmam produktam, piemēram, šokolādes batoniņi, tad nu mēs kopā pagatavojam šo batoniņu, bet no veselīgām izejvielām. Kopā izvērtējam sastāvdaļu uzturvērtību un nozīmi. Kamēr bērni tiek turēti uz šī „viļņa”, viņiem tas patīk, jo tas ir kas jauns, ko viņi nav darījuši, var redzēt dzirksteli acīs, bet darbs stundā un skolā bērniem atstāj mazu ietekmi, ja mājās par to nerunā un nepiekopj veselīgus ēšanas paradumus.
Mūsu skolā šī problēma tiek risināta arī tādā veidā, ka kafetērijā netiek pārdoti našķi, bet tuvumā skolai ir veikals un kuru var aiziet un iegādāties vēlamo produktu.
Piekrītu raksta autoriem, ka veselības organizācijām vajadzētu ierobežot vai aizliegt sporta simboliku uz neveselīgiem produktiem. Lai gan Latvijā šī problēma, manuprāt, nav tik aktuāla, ka sportisti reklamētu neveselīgu uzturu.
Pie mums saskatu citu vainu, kā - pārāk liela pieejamība ir sporta uzturam. Jebkurš, sportists, ne-sportists, vecs, jauns, tāds kurš nepārzin fizioloģiskos procesus to var lietot un sabojāt vielmaiņu. Arī šis būtu jautājums, ko vajadzētu celt gaismā, bet mārketings ir pārāk spēcīga nozare pasaulē.
Iespējams, šis raksts nav tiešā veidā saistīts ar treniņiem un fizisko slodzi, bet tomēr, lai mēs varētu pilnvērtīgi nodoties aktivitātēm, mums vajag visu sistēmu saskaņotu darbību.
…