Pārspriedums par to, kā 20. un 30.gados daudzas Eiropas valstis izjuta demokrātijas ierobežojumus, daudzas zaudēja savu demokrātisko statusu

Tas veicināja neapmierinātību, nestabilitāti sabiedrībā un valstī, novedot pie tā, ka 1919.gada B.Musolīnī nodibināja fašistisku partiju, kura ieguva lielu popularitāti, jo solīja specīgu valdību un labklājību. Musolīnī nebija grūti nostiprināt savu līderību un izveidot jaunu režīmu – fašismu. Pēc kara Vācija jutās sagrauta un cieta nacionālu pazemojumu, tāpēc strauji attīstījās Nacionālistiskā vācu strādnieku partijas (NSVSP) popularitāte ar vadoni Ā.Hitleru priekšgalā. Izveidojot nacisma ideoloģiju valstī tika solīts atjaunot valsts varenību Eiropā un atgūt zaudētas teritorijas. Režīms nostabilizējās pateicoties Ā.Hitlera spēcīgajai autoritātei un spējai iespaidot cilvēkus. Tādās valstīs kā Igaunijā, Austrijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā, Latvijā, Grieķijā arī izveidojās autoritārie režīmi, lielākoties ietekmējoties no Vācijas piemēra.
20.gadsimtā lielāki apstākļi, kas veicināja totalitārismu bija Pirmais pasaules karš un Lielā depresija, kuri tālāk raisīja daudzu citu notikumu veidošanos.
…