Uz laiku mēs katrs varam skatīties savādāk, un mūsu interpretācija, kas ir laiks, var atšķirties. Es uzskatu, ka Raiņa lugā “Jāzeps un viņa brāļi” paustie, personiskie un kultūrvesturiskie aspekti, kā arī tā laika valoda un mitoloģija var tikt uztverti kā noteikts vēstures posma laiks ar savu specifiku, iezīmēm un simboliku. Raiņa darbā laiks, manuprāt, arī atspoguļojās brīdī, kad tiek attainota brāļu nožēla, kā arī tas kā viņi nāk pie prāta. Šeit laiks tiek atspoguļots kā process, kā pārmaiņas. Mēs šo laika posmu neizjūtam, bet gan nonākam pie rezultāta, kas maina lugas gaitu. Ļoti spilgti laiks parādās Orvela darbā ”Dzīvnieku ferma”, kur dzīvnieku attieksmes un uzvedības rezultātā visi tēli pārtop par lopiem, kā zvēri tā arī cilvēki. Laiks tiek atspoguļots kā pārmaiņu posms, kura laikā tiek dota iespēja vai nu mainīties, vai kļūt tādam pašam “ lopam ” kā citi.…