Pārspriedums par Dž.Boulbija grāmatu "Drošais pamats"

Dž. Boulbijs uzsver Pieķeršanās nozīmīgumu, kas pēc Boulbija uzskatiem ir universāla parādība. Vecāku uzdevuma būtība ir būt pieejamiem, gataviem atsaukties, lai savu bērnu iedrošinātu, un atrasties viņam līdzās. Ar vecāku pieejamību, kad zīdainim tie ir nepieciešami, bērnam rodas apziņa, ka viņš ir mīlēts un, ka viņam nav jābaidās būt pamestam utt. Bērns kļūst drošāks un orientēts uz pasaules izspēti. Pieķeršanās ir ļoti nozīmīga, jo bērns no pieķeršanās objekta iemācās uzvedības modeli, piem., kā rūpēties par citiem. Un ņemot vērā to, cik pieķeršanās ir svarīga, manuprāt, vēl svarīgāka ir vecāka bērnības pieredze, jo no tās tieši ir atkarīgs tas, kāda veida attiecības būs starp bērnu un vecāku. Tātad arī bērna turpmākie priekšastati par ģimeni, savstarpējām attiecībām ar cilvēkiem, sociālajām normām utt. Protams uzsvars tiek likts uz to, ka pieķeršanās uzvedības bioloģiskā funkcija ir aizsardzība. Te gribas pieminēt, manuprāt, interesantu un vienlaicīgi arī skumju Boulbija atziņu, ka bažas par to, ka vecāki bērnu pametīs, arī bažas par vecāku pašnāvību, ir iemesls intensificētām bailēm no...