Latvijas ainava ir veidojusies ilgstošā dabas un cilvēka mijiedarbībā. Latvijai raksturīgie zālāji ir ekosistēmas, kurās augu segu veido daudzgadīgi lakstaugi un kuru pastāvēšanas nosacījums ir antropo-zoogēna ietekme. Ilgstošas apsaimniekošanas rezultātā zālāji ir izveidojušies par sarežģītām ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Dabiskā zālājā ir liela sugu daudzveidība un augāju veido vairāki stāvi (3-4), tai skaitā sūnu stāvs, parasti nav izteikti dominējošu sugu. Labi izveidota velēna, ko veido galvenokārt blīvs graudzāļu sakņu pinums. Tātad zālājos viena no dominējošajās augu sugām ir graudzāles (Poaceae). Zālājos dominējošām graudzālēm raksturīgs stipri zarotas bārkšsaknes Bez graudzālēm vel zālājos dominē daudzgadīgi lakstaugi. Zālājos raksturīgas pārsvarā tādas augu sugas, kas būs saulmīļi.
Zālāji ir nozīmīga lauku putnu dzīves vide, īpaši piemērotas uz zemes ligzdojošajiem putniem , kas var savas ligzdas un mājvietas ierīkot starp zāles stiebriņiem un garajā zālē, piemēram– ķīvītei, dzeltenajai cielavai, lauku cīrulim, kā arī vairākām retām un apdraudētām putnu sugām – ķikutam, griezei u.c. Mitro zālājus , kā dzīvotni ir iecienījusi jau iepriekšminētā -dzeltenā cielava. Zālājos sastopami ir arī tādi dzīvnieki, kā - stirnas, aļņi, , lapsas, jenotsuņi un sīkie zīdītājdzīvnieki, kas zālājos iegūst barību.
…