Kā pēdējais, taču katrā ziņā ne sliktākais motīvs izvēlēts dabas motīvs.Pārlasot dzejnieka daiļradi, nav bijusi četrrinde,kurā kaut visikdienišķākajā nozīmē nebūtu pieminēta daba.Taču bieži vien dabas veltes darbos nav pieminētas tāpat vien vai kaut atskaņu dēļ, bet gan lai parādītu katra zieda nozīmi un estētismu, kuru steigā sev apkārt neievērojam.Citātā „man vajaga plašuma, mūžam kas sauc, un tāles, un debess, un jūras, man vajaga viesuļu, dzelmes kas jauc, un bangu un zvaigžņotas buras”(Dzejnieka pēdējais dzejolis) Bārda apzinas dabas skaistumu un vienkāršību reizē, aicinādams savlaicīgi to apzināties arī tiem,kas ikdienā dzīvo šai skaistumā, nevis ilgoties pēc tā,kad tas būs jau zudis.Daudz dziļāk kā vienkāršos aicinājumos Fricis Bārda dabas motīvu iesaista vārdos, kas liek aizdomāties par cilvēkiem, to skatījumu uz dzīvi.…