Pārdomas par Saimona Blekbērna rakstu "Domā. Neatvairāms ievads filosofijā"

Kā un kad cilvēks sāk filozofēt? To nav iespējams noteikt pēc vecuma, dzimuma, intelektuālās vai fiziskās attīstības. Filozofēt mēs sākam jau no bērnības, kad mācāmies runāt un sākam attīstīt domāšanu. Agrāk es biju neizpratnē, no kurienes bērniem ir tik daudz jautājumu, kas mums, vecākajiem bērniem vai pieaugušajiem likās pašsaprotami, piemēram: „Kāpēc jādzer negaršīgas zāles? Man negaršo! Nedzeršu!” Bet es taču biju tāda pati! Un tad bērnam ir saprotamā valodā jāizskaidro, ka zāles, lai arī negaršīgas, palīdzēs izārstēties. Bērni filozofē daudz vairāk nekā vairums pieaugušo, jo viņiem viss ir jauns, neizprotams. Un tad viņi sāk domāt, kāpēc ir tā un ne savādāk, izdomā dažādus brīnumus, par kuriem vecāki visbiežāk saka: „Nu gan tu filozofē!” vai tamlīdzīgi. Būtībā tā ir taisnība. Filozofē arī pieaugušie un vecāka gadagājuma cilvēki vairāk vai mazāk, bet jau par nopietnākām lietām, piemēram: „Kā radās gaiss?” Filozofēt mēs sākam tad, kad aizdomājamies par to, kas nav pašsaprotams un uzreiz vai vispār nedod risinājumu. Un tas var notikt jebkurā brīdī.…