Šajā esejā centos rast atbildes uz četriem pamatjautājumiem, kas kalpoja arī kā galvenās vadlīnijas. Tie bija sekojoši:
• Kā norisinās savstarpējā komunikācija vienas sociālas kopienas ietvaros? Piemēram aristokrātisko viesu vidū, jeb augšējos stāvos un kalpu vidū jeb pazemes stāvos?
• Kā mainās attiecības nonākot kontaktā ar citu grupu?
• Kā aristokrātija pavada brīvo laiku?
• Kas sastāda aristokrātijas statusa un kultūras elementus?
Filmā Gosforda parks, kurā darbība notiek 20 gs. sākumā,precīzāk 1932 gada novembrī, īpaši aizraujoši ir vērot komunikācijas īpatnības, īpaši starp dažādiem sociāliem slāņiem. Filmā ļoti uzskatāmi parādīta šī lielā atšķirība starp kalpu slāni un aristokrātiju. Lai skatītājam šīs atšķirības ir vieglāk atšķirt, šīs darbības it kā notiek divos stāvos, proti kalpu stāvs un aristokrātijas stāvs. Interesanti ir ne tikai salīdzināt komunikāciju viena stāva ietvaros, bet arī kā viens slānis mijiedarbojās ar otru.
Tātad kā pirmo es analizēšu komunikāciju starp aristokrātijas pārstāvjiem. Pirmais, kas nāk prātā ir ārišķība. Manuprāt ,šajā laika periodā ļoti svarīgs bija stāvoklis sabiedrībā un tas tika uzsvērts ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Īpaši zīmīgi tas izpaudās dāmām, kas par katru cenu vēlējās izskatīties augstāk stāvošas un ar dažādu rotas lietu un apģērba palīdzību it kā afišēja savu stāvokli sabiedrībā un finansiālo nodrošinājumu, savukārt ja kāds vai kāda izskatījās ne tik „dārgi”, tad tika aprunāts.
Ļoti daudzu bagātība bija atkarīga no citiem, tādēļ ļoti svarīgi bija uzturēt labas un izdevīgas attiecības, piemēram ar kādu radinieku, kura nāves gadījumā bija iespējams mantot bagātības. Tādējādi bieži vien savstarpējās attiecības bija balstītas uz liekulību un lišķību. Balstoties uz filmā redzēto, komunikācija manuprāt ir ļoti stīva un atturīga, tikmēr kamēr ir kādas viesības vai tikšanās.
…