Mišela Fuko darbs raisīja pārdomas par esošo situāciju šobrīd visā pasaulē, kad visi esam iesaistīti pandēmijas izraisītā izolācijas periodā. Viņš atklāj 17. gs. varas esamību, disciplīnu un ikdienas norisi, to, ka vara ierobežo ķermeņa darbību, radot cilvēku izturēšanās kārtību jeb disciplīnu. Darbs caurauž visas tās dzīves norises un darbības. Situācija tad, kad cilvēki mirst ielās un ar šausmām tiek konstatēts, ka pilsētā ir uzliesmojis mēris, ir pārsteidzoši līdzīga situācijai un noskaņai, kas pasaulē valda šobrīd. Izolācija no pārējiem, karantīna, neziņa par nākotni. Atšķirība tāda, ka tagad neplosās mēris, pļaujot cilvēkus nežēlīgā ātrumā un visai baisā veidā, bet gan salīdzinoši maigais koronavīruss, kas, tiesa, pārņēmis nevis vienu pilsētu, bet visu pasauli...