Visvariāk pie cilvēku uzvedības maiņas pie mainītiem apstākļiem būtu jāvērš uzmanība tieši uz cilvēka psiholoģisko raksturojumu pirms šīm apkārtējās vides izmaiņām, procesiem, kas norisinās pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, kā arī sekām, kas novērtējamas tikai pēc tam, un, pie tam, vērtējamas ilglā laika periodā.
Pirmajā variācijā, cilvēks nonāk vidē, kura ir tam nelabvēlīgāka kā tā, pie kuras pierasts. Šajā gadījumā analizējot cilvēka uzvedību pie šiem apstākļiem, lai pat paredzētu cilvēka rīcību, kas pretēji simtprocntīgais tā kontrolei, ir iespējams, nepieciešams noteikt šā cilvēka tipu, ko profesionālis parasti varēs noteikt jau redzot cilvēku dažas minūtes, respektīvi, jānosaka-melanholiķis, holeriķis, flegmatiķis vai sangviniķis. Vairumā gadījumu jebkurš ir divu vai pat trīs tipu sajaukums, bet dominējošais tomēr ir viens. Pie nelabvēlīgiem apstākļiem katrs no tipiem reaģēs savādāk. Daļa pakļausies ļoti ātri, daļa pretosies, vēl daļa izrādīs agresijas pazīmes, kāds noslēgsies sevī. Jo labāk ir pazīstams cilvēks, jo vieglāk paredzēt viņa uzvedību, domāšanu, pat noteikt aptuveno laiku katrai no emociju izpausmēm.