Jāatzīmē, ka ne visas valstis saskaras ar pārapdzīvotības problēmu, piemēram, Latvijā valda demogrāfiskā krīze. 2005. gadā medijos parādījās akadēmiķa Pētera Zvirgzdiņa, kurš strādāja toreizējas stratēģiskās attīstības komitejā, runas fragments: „Diemžēl Latvijas nākotne demogrāfijas skatījumā nebūt nav tik spoža.” Latvija atrodas dziļā demogrāfiskā krīzē, no kuras tuvākajā un vidēji tālā nākotnē mums nav izredzes izkļūt. Pozitīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, proti, kad dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, pēdējo reizi fiksēts 1990. gadā. Pēc tam vērojams ļoti straujš dzimstības kritums un mirstības pieaugums. Tikai pirms septiņiem gadiem parādījās pozitīva iezīme un dzimušo skaits valstī sāka palēnām pieaugt.” Demogrāfiskās krīzes galvenais negatīvas faktors ir - samazinoties iedzīvotāju skaitam, var sākt trūkt darba roku un tas var izraisīt lielāku ārzemnieku pieplūdumu, kas var būt cēlonis dažādām nekārtībām: imigranti ir gatavi strādāt par mazāku atlīdzību, nekā vietējie strādnieki, kas savukārt neapmierina vietējos iedzīvotājus. ASV sociologs profesors Džeks Goldstons (Jack Goldstone) ir pētījis saikni starp pārlieku lielu imigrantu pieplūdumu un grautiņiem: „Analizējot 2011. gadā notikšos grautiņos Totenhamā, ir redzams, ka imigrantu skaits laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam ir audzis par 8% - trīs reizes augstāks par Apvienotās Karalistes vidējo rādītāju.”
Pārapdzīvotības problēma cilvēkiem būs aktuāla līdz brīdim, kad pasaules iedzīvotāju skaits sāks kristies vai vismaz nedaudz nosatiblizēsies, taču to paredzēt ir neiespējami. Cilvēkiem, kas ir pie varas valstīs ar pārapdzīvotības problēmu, aktīvi jāiesaistās šīs problēmas risināšanā, kā piemēru var minēt „viena bērna politiku Ķīnā”, kur par katru nākamo bērnu, kurš piedzimst ģimenē, ir jāmaksā lielas naudas summas valdībai. Dzimstība bez šaubām ir jāierobežo, jo drīz visiem uz šīs planētas vairs nepietiks vietas un resursu, un var sākties konflikti, kuru, ņemot vērā ieroču attīstību, varētu iznīcināt visu cilvēku sugu.
…