"Par saknēm būt. Un ziedus neapskaust." (V.Belševica)

Cik gan cilvēkam vajag daudz laika, lai saprastu, ka bieži vien ir jāsamierinās ar to situāciju vai pozīciju, kurā viņš atrodas noteiktā laika posmā. Ne vienmēr viss sliktais ir tik slikts, kā to iedomājas vai redz. Vienmēr šajā sliktajā ir kaut maza kripatiņa gaišuma, kas mums katram būtu jāsaskata. Šis gaišums dod neredzētu spēku dzīvot, spēku saskatīt dzīves vērtības un priecāties par mums dotajām iespējām.
Dzīvē ir tik daudz brīžu, ar kuriem mēs neesam apmierināti. Dzīvē mums tik bieži nākas uz visu noskatīties no malas, ka žēl, ka viss paslīd vienkārši mums garām. Mums bail iesaistīties. Tad mūs nomāc pašu domas, pārmetumi par kaut ko, ciemos nāk skaudība. Mēs apskaužam citus, bet nespējam saskatīt savu vienreizējo vietu tajā visā.…