Biju uz tikšanos ar Bruno Šulcu un kurā viņš stāstīja par savu ceļojumu uz Ķīnu. Viņš uz Ķīnu ir braucis vairākas reizes, pēdējo reizi viņš bija pagājušā gada vasarā, brauca uz turieni lai uzstādītu rekordu kalnu riteņbraukšanā, bet arī uzņēma dokumentālo filmu par Ķīnu „Karavānu pēdās”. Viņš saka :„Ķīna, tā nav valsts, bet gan civilizācija” , jo Ķīna pastāv jau neiedomājami ilgu laiku un tai ir ļoti sena un daudzveidīga vēsture. Pastāstīšu, ko viņš par Ķīnu stāstīja. Ķīna, apmēram 200 gadus pirms mūsu ēras aizņēma 5 reizes mazāku teritoriju nekā mūsdienās. Tās pirmais imperators bija Šinu Andī. Ķīnieši paši sevi dēvē par Haņu dinastiju (Haņ - Ķīnietis). Viņiem ir vairāk kā 2000 gadu sena valoda un ķīniešiem kopā ir apmēram 80 000 hieroglifu, ja ņem vērā arī tos, kas bijuši ļoti sen, no tiem ikdienā lietojamie ir apmēram 3 – 5 tūkstoši, bērnībā apgūstamie ir apmēram 3 tūkstoši. Ķīnā ir daudzi vietas kur hieroglifus citu no cita izrunā savādāk, bet visus hieroglifus raksta vienādi. Viņiem pat esot tādas zemes, kur it kā izrunā vienu un to pašu, bet ir atšķirība kādā augstumā to saka, un ar katru augstumu vārds maina nozīmi, lielākais vienam vārdam esot 14 augstumi. Ķīnieši ticību aizņēma no budistiem, no Indijas, bet to pārveidoja pa savam un tā radās Dzenbudisms. Interesanti ir tas, ka ķīniešu mūki ļoti ilgu laiku meklēja zāles, lai iegūtu mūžīgu dzīvi, kādu reizi viņi kaut ko atrada, tās nebija zāles, bet gan kaut kas sprāgstošs un tā viņi bija atklājuši šaujampulveri. Man likās ļoti interesanti arī tas, ka Ķīnā nemaz nav alfabēts, bet daudzi latvieši bieži pielieto šo vārdu savienojumu.
Tad kad Marko Polo bija atklājis ceļu uz Ķīnu, daudzi eiropieši gribēja braukt un brauca uz jauno zemi tirgoties, bet Ķīna izveidoja vienu speciālu ostu kur var piestāt iebraucēji, tad pret viņu laipni izturējās un norādīja vietu kur ir tirgus (Kanto tirgus), un vienu dienu gadā eiropieši tur drīkstēja tirgoties, iepirkties.
…
