Agrāk, pirms dažiem gs. ir nesalīdzinoši daudz, kas mainījies, ja salīdzina ar mūsdienām. Daudz kas jau ir nozudis un sabrucis, bet, protams, ir arī daudz lietu, kuras vēl joprojām var apskatīt vēl mūsdienās.
Liela nozīme ir rakstībai, tā mēs tagad daudz ko varam uzzināt un izlasīt par seniem notikumiem. Rakstītais grāmātās mūs iepazīstina ar seno un ne tik seno pagātni un tā neļauj mums aizmirst senos notikumus.
No grāmatām, es uzzināju par teiksmainu zemi Atlantīdu. No senatnes saglabājušās liecības un mūsdienu okeanologu pētījumi ļāvuši noteikt Atlantīdas atrašanās vietu- starp Ziemeļameriku un Āfrikas ziemeļrietumu daļu. Senie ēģiptieši Atlantīdu tās pēdējos pastāvēšanas gados atceras kā salu, kas vienā naktī pazuda okeāna ūdeņos. Tā joprojām nav atrasta. Daudz ir pierādījumu, ka tas nav izdomājums.
Lasot grāmatās, es uzzinu par zemi, kuru sauc par Ēģipti tās valsts, kuru reiz mēs saucām kā par „Seno Ēģipti” vairs nav , tā vairs nepastāv, ir tikai Ēģipte. Kopā ar saviem dieviem, valdniekiem, priesteriem un pārējo tautu jau kļuvusi par leģendu. Tās, kas priesteriem un pārējo tautu jau kļuvusi par leģendu. Tas, kas saglabājies līdz mūsu dienām sniedz nelielu priekšstatu par šo zemi. Tā bija zeme, kura apgaroja cilvēka iztēles bagātības. Līdz mūsdienām saglabājusies skulptūra kaujas putna – vanaga veidolā. Putns attēlots ar cilvēka galvu. Liecības par seno Ēģipti ir saglabājušās ne tikai senatnes pieminekļos.
Agrāk senajos laikos Ēģiptē un citās valstīs cēla daudz dažādas celtnes, tempļus. Ēģiptē slavena ar tās piramīdām, kas netiek celtas vairs mūsdienās, taču tās ir visiecienītākais tūrisma apskates objekts. Gīzas piramīdas, tika uzskatītas par 1 no 7 pasaules brīnumiem. Vislielākā bija Heobsa piramīda, kas tika celta no akmens blokiem , tad seko Hefrēna piramīda, un pati mazākā no tām ir Mikerina piramīda.
…
