Keins tiek atainots kā bagātību un varu iemantojis cilvēks. Tomēr viņš dzīvē pieredzējis arī smagus brīžus, to skaitā divas šķirtas laulības, pirmās sievas un dēla nāvi. Viņa centieni iesaistīties politiskajā karjerā cietuši krahu, izvērstā skandāla dēļ, kura ietvaros viņš tiek vainots par sakaru ar dziedātāju, kuru viņš apprecējis tikko pēc pirmās laulības šķiršanas. Keina mūža nogale tiek rādīta drūmās noskaņās. Viņš to pavada vientulībā, savā varenajā namā, lēnām noskatoties, kā Lielās depresijas ietekmē grūst viņa vērienīgais un līdz tam veiksmīgais bizness.
Reportieris vispirms ierodas pie Keina otrās sievas, kuru sastop bēdu sagrauztu kādā naktsklubā. Sieviete atsakās runāt ar reportieri, taču viņš tomēr izdibina sievietes domas caur kluba oficiantu.
Turpinot savus meklējumus reportieris nonāk pie Keina aizbildņa nepublicēto memuāru materiāliem. Tos lasot teksts tiek sapludināts ar pagātnes ainām, ļaujot skatītājam it kā pārcelties Keina bērnībā. Kā izrādās, Keins, pret tēva gribu, pēc mātes ierosinājuma nodots baņķiera aizbildniecībā. Keins šajā bērnības ainā rādīts spēlējamies ar ragaviņām sniegotā dienā ārpus mājas. Šāda vide rod sasaisti ar filmas sākumā atainoto, no mirstošā Keina rokām izkritušo sniega bumbu, viņa „saites” pārtrūkšanu ar dzīvību, ar bērnību, tātad, arī ar atmiņām par „rozes pumpuru”. …