Satura motivēšanas teorijas.
Satura motivēšanas teorijas balstās uz vajadzībām – darbinieku vislabāk motivēs reāla iespēja apmierināt viņa vajadzības. Motivēšanas procesā darbinieki izvēlas kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu savus personīgos mērķus. Uz to norāda arī Vispārējais Motivēšanas modelis, kurš sastāv no vajadzības definēšanas, apmierināšanas iespēju meklēšanas, rīcības izvēles, lai apmierinātu vajadzības, tad šī apmierinājuma novērtējuma un atkal jaunu vajadzību meklēšanas.
A. Maslova vajadzību hierarhija
Viena no motivēšanas teorijām ir jau zināmā Maslova vajadzību hierarhija, teorijai pamatā ir trīs principi:
1. vajadzību hierarhija – cilvēkam jāapmierina vajadzības konkrētā secībā (pakāpēs no zemākās uz augstāko, taču tās nav pilnībā jāapmierina pirms nākamās pakāpes):
a. Fizioloģiskās vajadzības – ar algu, kas nodrošinātu uzturu, ar apstākļiem, kas nodrošinātu režīmu un atpūtu, ar darba apstākļiem, kas nodrošina veselību;
b. Vajadzības pēc drošības – ar pensiju fondu, kas nodrošina dzīvi vecumdienās, ar pietiekošu brīvību, lai cilvēks nejustos pārāk atkarīgs no citas personas;
c. Sociālās vajadzības – ar neformālajām grupām, īpašiem, kopīgiem pasākumiem darbā un ārpus tā nodrošina draudzību, sociālus kontaktus;
d. Vajadzības pēc atzīšanas - ar prestižu amatu, sociālo statusu, apbalvojumiem un uzslavām nodrošina cieņu, popularitāti, reputāciju;
e. Vajadzības pēc pašapliecināšanās – ar īpašu apstākļu radīšanu personības izaugsmei, ļauj cilvēkam apmierināt prasības pašam pret sevi.
2. vajadzību deficīta princips – pilnībā apmierināt vajadzības nav iespējams, jo vienmēr rodas nākamās, aizvien augstākas pakāpes vajadzības.
3. progresijas princips – tikai neapmierināto vajadzību apmierināšanas solījums motivēs darbinieku uz rīcību.
…
