Organizācijas kultūru noraksturot ar vienas definīcijas palīdzību nav iespējams. Cik daudz ir vadītāju, tik arī dažādu organizāciju kultūru. Tomēr ir iespējami dažādi tās funkciju apraksti. Terminu „kultūra” mēs dzirdam patstāvīgi, tomēr formulēt īsu skaidrojumu tik plašam jēdzienam nav tik viegli. Kā saka E.Džakuss (1952.g.): „Organizācijas kultūra ir, kā iegājies ieradums un tradīcija domāšanas tēlsun rīcības veids, kuru lielākā vai mazākā mērā ievēro organizācijas darbinieki un vismaz daļēji ievēro jauniņie, lai ātrāk kļūtu par „savējo”.” Organizācija, kurām ir vienveidīga saprašana par saviem mērķiem, nozīmi un vietu, vērtībām un uzvedību, lika rasties jēdzienam ”organizācijas kultūra”. Organizācija pati ir tā, kas veido savu veidolu, kura pamatā ir specifiska kvalitāte ražojamajai produkcijai un piedāvājamiem pakalpojumiem, uzvedības noteikumi un darbinieku principi, reputācija lietišķajā pasaulē u.t.t.
Galvenais organizācijas kultūras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pēc iespējas efektīvāk veikt savus pienākumus organizācijā un piedevām gūt no tā baudu un gandarījumu.
Kā uzskata P.Frosts, „organizācijas kultūra” ir diezgan „slidīgs” jēdziens. Un vispār lielākā daļa autoru ir nonākuši pie secinājuma, ka organizācijas kultūra sastāv no svarīgu pieņēmumu kompozīcijas, kas bez jebkādiem pierādījumiem ir jāpieņem kolektīva locekļiem. Bieži organizācijas kultūra traktējas, kā vadības filozofija, ideoloģija, pieņēmumi, vērtību orientācijas un normas.…