Šķēres un lilijas ir tēli, kas ne tikai apspēlēti jaunajā “Vīlu” iestudējumā, bet ievīti arī atjaunotajā “Džanni Skiki” versijā, tādējādi panākot abu operu lielāku vienotību. Melnā tērptais koris „Vīlu” sākuma saderināšanās ainā nes baltas lilijas Annai; nākamajā ainā, ar šķērēm apgriezdama ziedu kātus, Anna pauž bažas par to, ka līgavaini vairs neredzēs, kamēr Roberto, palīdzēdams, līgavai kārtot ziedus, zvēr mūžīgu mīlestību. No lilijām pilnās vannas izceļ un aiznes pašnāvību izdarījušās Annas līķi. Bet vizuāli visiespaidīgākā ir balto ziedu siena, kas atgādina puķu tirgus stendu, uz kura kā fons kā fona saimnieko līgavas vīlas. Viena lilija ir Roberto rokās, kad viņš ierodas pie Annas kapa durvīm. Savukārt šķēres izrādē kalpo gan kā puķu apstrādes rīks, gan pašnāvības ierocis, bet izrādes finālā pazibot savecējušas vīlas Annas paceltajā rokā, kas strauji triecas neuzticīgā līgavaiņa virzienā.
Otrajā operā abi šie tēli parādās ar daudz mazāku semantisko slodzi – kā zieds meitenes rokās vai šķēres, ar kurām spēlējas puisēns, taču šo elementu atkārtojums piesaista uzmanību, lai noskaidrotu, kur šoreiz tiks izmantotas lilijas un šķēres.
…