Ojāra Vācieša dzejas analīze

Ojārs Vācietis ienācis latviešu sabiedrībā, jautādams cilvēkam, cik skaidra ir viņa sirdsapziņa. Mūsdienu cilvēks ir nevis pielāgojies dabas likumiem, bet pielāgojis vidi, citus un pats sevi īpašiem apstākļiem. Arī šādā, izmainītā pasaulē Ojārs Vācietis aicina neaizmirst sensenas vērtības, saglabāt sevī cilvēki – izkopt, attīstīt savu personību, būt humānam-, nezaudēt interesi un prieku par dabas skaistumu, saudzīgi un ar cieņu pret to izturēties un saglabāt patiesas līdzvērtīgas un uzmanības pilnas attiecības ar līdzcilvēkiem.
Ojārs Vācietis ir kritisks pats pret sevi kā cilvēku, kā personību. Cilvēkam kā attīstītai būtnei ir jātiecas pēc attīstības, pilnības, tālab cilvēkam būtu jāizkopj sevī pozitīvās rakstura iezīmes un jāizskauž negatīvās. Dzejniekam nešķiet pieņemama cilvēka nepretošanās savam vājumam, slinkumam, neizdarībai:
“Jādabū zibens
un jāpamēģina
laiskumam
iespert.”…