Nolaidīgais bērna audzināšanas stils

Pedējā laikā manu paziņu lokā ir aktualizējies jautājums par to, kur un cik tālu ir tā robeža, kad bērnam tiek veltīta pārlieku liela uzmanība no vecākiem, t.s. hiperaprūpe, un kā gan tās maz var būt par daudz? Jo taču māmiņas vien tādā veidā izrāda savu mīlestību un, kā zināms, mīlestība, rūpes un atbalsts vien veicina veselīgu bērna psihoemocionālo attīstību un lielākoties gadījumu prognozē drošu piesaistes stilu, tomēr man gan vairāk saista tieši pretēja rīcība – nepietiekama uzmanība, aprūpe, neieinteresētība un kā tas atspoguļojas bērna, vēlāk pieaugušā pašvērtējumā un turpmākajā dzīvē.
Šis audzināšanas stils man piesaista vislielāko uzmanību tādēļ, ka šobrīd esmu saistījusi savu dzīvi ar cilvēku, kura stāstos par bērnību un vecākiem var vilkt paralēles ar šāda veida audzināšanu. Protams, uzskatu, ka viss pasaulē nav melns vai balts – ka nepastāv stingri novilktas līnijas, kur sākas un beidzas laba vai slikta audzināšana, tomēr uzskatu, ka mana dzīvesdrauga personība un emocionālā attīstība varētu būt tikusi ietekmēta bērnībā uzmanības, kontroles, rūpju un mīlestības trūkuma dēļ.
…