Izlasot Nīčes tekstu sapratu, ka vistuvākais un piesaistošākais tieši man varētu būt tas, kā viņš apraksta mīlestību. Nīče pat to īsti nenosauc par mīlestību, bet gan par ‘’ Visu, kas tiek dēvēts par mīlestību’’. Šajā tēmā visvairāk tiek apskatīti divi vārdi – ‘’alkatība’’ un ‘’mīlestība’’, kas, pēc Nīčes domām, ir ļoti cieši saistāmi vai pat sinonīmi.
Nīče saka, ka mīlestība ir labākā vārdā nosaukta tā pati alkatība. Sākumā tas liekas absurds un rodas nevēlēšanās piekrist šādam apgalvojumam, jo esam taču pieraduši, ka alkatība ir slikts vārds, bet mīlestība labs. Taču, lasot tālāk, rodas aizdomas, ka tomēr šie tik svešie vārdi nemaz vairs nav tik sveši. Nīče raksta : ‘’Vai tad mūsu tuvāko mīlestība nav tieksme pēc jauna īpašuma?’’, kam nevarētu nepiekrist, jo , labi padomājot, saprotam, ka visa šī iekāre, greizsirdība, vēlme pēc tuvākā vienmēr atrašanās līdzās, ir diezgan cieši saistāmas ar terminu ‘’alkatība’’, jo tā ir vēlme pēc varas pār kaut ko vai kādu, šajā gadījumā, vara pār savu tuvāko, pār viņa dvēseli un miesu. …