Reitingu pētījumu rezultātā iegūtie dati sniedz priekšstatu par auditorijas izmēru un sastāvu, tāpēc reitingi tiek uzskatīti par vispārskatāmāko pētījumu veidu. Tomēr TV un radio īpašnieki, kā arī reklāmdevēji mēdz izmantot arī vairākas citas metodes programmu efektivitātes noteikšanai. Eksistē arī nereitingu pētījumi, kuri arī piegādā informāciju par auditoriju, tikai vairāk specifisku nekā reitingu pētījumos - par auditorijas simpātijām un antipātijām, informāciju par auditorijas demogrāfisko stāvokli un dzīves stilu, analīzes konkrētām problēmām utt. Lai gan nereitingu pētījumi nespēj atbildēt uz visiem programmu veidotāju jautājumiem, tie veido zināšanu bāzi, balstoties uz kuru, var pieņemt lēmumus. Realitātē bieži vien izrādās, ka daudzu pētījumu iegūtie dati nesniedz pētījuma pasūtītājam nekādus jaunumus - daudzi fakti programmu veidotājiem ir jau zināmi. Tomēr pārbaudīti un ticami dati mazina risku, ar kuru saistās katrs lēmums brīvā tirgus un konkurences apstākļos. Mūsdienu pasaulē svarīgu lēmumu pieņemšana vairs nevar balstīties uz kāda indivīda empīrisko pieredzi vai intuīciju. Speciālisti atzīst, ka programmu veidotājiem pret pētījumiem būtu jāattiecas, aizmirstot jau pierastos priekšstatus, jo auditorijas parametri var arī mainīties. Tiesa, šāda attieksme būtu jāliek lietā tikai tad, ja pētījuma veicējs ir uzticams.
Programmu testēšana. Šobrīd ārkārtīgi populāra ir programmas testēšana, pirms tā tiek raidīta ēterā. Turklāt testēšana notiek vairākos līmeņos - ierosinošās idejas vai plāna līmenī, vispārīgā uzmetuma līmenī un jau gatavās produkcijas līmenī. Katrā no šiem līmeņiem var tikt piemērotas dažādas pētījumu metodes, kuru izvēle atkarīga no studijas izmēriem un iespējām, testēšanai atvēlētā laika un lēmuma, kuru ir jāpieņem pēc testēšanas rezultātu iegūšanas. Pētījuma veicējam jānoskaidro, kāda tipa informācija jāzina programmas veidotājiem (raidstacijas īpašniekiem, reklāmdevējiem utt.), lai pieņemtu lēmumus. Balstoties uz pētījuma pasūtītāju vajadzībām, pētījuma veicējs testus un analīzi virzīs vajadzīgajā gultnē. Tā kā raidījumi un reklāmas klipi izmaksā ļoti dārgi, producenti vēlas zināt auditorijas reakciju uz ieplānoto projektu jau iepriekš. Izdevīgums ir acīmredzams - būtu muļķīgi tērēt tūkstošus projektam, kas piesaista ārkārtīgi mazu auditoriju.…
