Škiet jau, ka valsts un pašvaldības iestades ir tās darba vietas, kur nelaimes gadījumi nenotiek, un ja tomēr notiek, tad gan darba devēji, gan darbinieki zina, kā jārīkojas šādā situacijā, taču nelaimes gadījums Cēsu rajona Līgatnes pagastā liecina par to, ka ikdienas nākas saskarties ar darba devēju un ņēmēju nezināšanu.
2007. gada decembra vidū darba traumu guvusi sieviete. Pagājis jau ilgs laiks, bet darba traumas izmeklēšana vēl nav veikta līdz aprīlim. Likumdosana nosaka, ka darba devējam jāsāk nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja darbinieka darba nespēja ir ilgāka par 24 stundam. „ Darba devējs- pašvaldības vadītājs negadījumu nav izmeklejis noteiktā termiņā un kārtībā,”- VDI inspektors J. Suseklis pastāstīja laikrakstam „Druva”. Kā izrādās, tam ir piemērojams administratīvais sods. Līgatnes pagasta pašvaldības komunālās daļas vadītājs un darba aizsardzības speciālists I. Antonovs apgalvo, ka par šo nelaimes gadijumu neko nav zinājis, tikai pēc VDI apmeklējuma tas tapis zināms. I. Antonovs apgalvo arī to, ka zina, kā būtu jārīkojas šajā situācijā. Vēl tika aptaujāti citu pagastu- Vaives, Drustu, Raiskuma vadītāji, bet tā īsti neviens nemācēja atbildēt, kādā kārtībā būtu jārīkojas pēc šāda notikuma, aizbildinoties ar to, ka šādi gadījumi nav notikuši.1
Runājot par ētisku rīcību šajā gadījumā, ir nepatīkami apzināties, ka darbinieku un darba devēja starpā nenotiek informācijas apmaiņa un darba devejs nav ieinteresēts savu darbinieku darba gaitās.
…