Tāpat ir arī aizliegts pavēlēt neatstāt dzīvu nevienu pretinieku, neņemot gūstekņus un piedraudēt pretiniekam karot uz šādu principu pamata, kā arī izmantojot pretinieka uzticību, ka tas atrodas starptautisko tiesību aizsardzībā nogalināt, ievainot vai sagūstīt. No otras puses rodas pretrunas, jo šo darbību var noformulēt arī ka “ kara viltību “, lai maldinātu un pamudinātu pretinieku rīkoties neuzmanīgi un tas nav aizliegts.
Jebkura kara leģitīmais mērķis, protams, ir iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un kara resursus. Taču, kā jau agrāk minēts, karojošajām pusēm nav tiesību izmantot jebkurus līdzekļus, nav tiesību karot ar mērķi iznīcināt civiliedzīvotājus, nekombatantus, medicīnisko personālu, kultūras vērtības un citus nemilitārus objektus, it īpaši tādus, kas sevī ietver apkārtējai videi un iedzīvotājiem bīstamu raksturu (dambji, spēkstacijas). Turklāt karojošajām pusēm aizliegts izmantot arī masu iznīcināšanas līdzekļus, piemēram, ķīmiskos un bakterioloģiskos kaujas līdzekļus. Manuprāt, šie likumi ir diezgan saistoši tam, lai neatkārtotos vēsture un mēs varētu mācīties no savām kļūdām. Karš ir kaut kas ļoti nepatīkams un nesaistošs un cerība, ka tas nekad neatkārtosies pa īstam mīt ikvienā.
…