„Draugs, visa teorija ir pelēka un dzīves koks tik zaļš ir visu mūžu.”
J.V.Gēte
Katru dienu mēs atkal un atkal uzņemam jaunas zināšanas. Mūsu galvas dažbrīd ir tā piebāztas ar gudrām atziņām, skaitļiem, teorēmām un svešvārdiem, ka katru brīdi tās var eksplodēt. Tas viss ir kā ēnas, tās seko visur, lai kur mēs dotos, bet vai tas padara mūs labākus? Vai tādēļ dzīve iegūst citas krāsas? Cilvēks ir gudrs, ja māk dzīvot. Mācības ir tikai dzīves sastāvdaļa, nevis visa dzīve. Cilvēks nespēj iemācīties pilnīgi visu, tam jāatceras tikai tas pats svarīgākais. Dzīve špikerus neizsniedz.
Pusi no sava mūža mēs pavadām mācoties skolās. Piemēram, man, lai sāktu strādāt savā izvēlētajā profesijā, ir jāmācās līdz 25 gadu vecumam. Es uzskatu, ka tas ir daudz. Bet ar to, ko iegūstam skolā vien nepietiek, lai piepildītu laimīga cilvēka mūžu. Ar to ir krietni par maz. Man nepietiek ar skolā pavadītajām stundām, man vajag vēl laiku, kurā nodarbināt un izzināt sevi, man vajag laiku pasaules izprašanai vēl jo vairāk sevis izprašanai.. Mazās izklaides, kaut vai sportošana, pilnveido mani un manu dzīvi. To nedrīkst aizmirst, savādāk sanāks kā Faustam, kas gan zināja daudz ko, bet laimīgs tomēr nebija.
…