Naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir bijusi un joprojām ir izcili nozīmīga vieta. Tā tikusi dievināta un nicināta, alkatīgi krāta un vieglprātīgi izšķērdēta, likumīgi izgatavota un primitīvi atdarināta, kalpojusi gan cildeniem mērķiem, gan ļauniem nolūkiem, bet nekad nav cilvēkus atstājusi vienaldzīgus.
Mēs esam pieraduši ikdienā izmantot lietas, par kuru darbības mehānismu mums ir vairāk nekā miglains priekšstats, piemēram, vārds “nauda” mums parasti asociējas ar monētām un banknotēm. Mēs zinām, kā tās apmainīt pret precēm, kā izņemt no bankomāta, aizņemties, mēdzam laiku pa laikam painteresēties par lata kursu attiecībā pret dolāru vai eiro. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs saprotam, kas ir nauda. Viena lieta, ka vairākumam cilvēku nav skaidra priekštata, kā veidojas un tiek noteikta naudas vērtība, un nepieciešama zināma piepūle, lai saprastu naudas tirgus un tā sauktās monetārās politikas pamatprincipus. Tomēr vēl mistiskāks šķiet psiholoģiskais, simboliskais un sociālais mehānisms, kas liek mums uzticēties vai pēkšņi neuzticēties papīra gabaliņiem, uz kuriem uzdrukātas karalieņu galvas vai ozoli. Tomēr cilvēku vēlme ieraudzīt abstrakto ietērptu materiālā veidolā ir ļoti dabiska, vienalga, vat tas ir mākslas darbs vai tikai monēta. Iespējams, tā ir vēlme, kas cilvēkam liek, piemēram, algas dienā izņemt no bankomāta visu nopelnīto naudu. Lai pārliecinātos, ka tā tur tiešām ir.
Naudas izcelšanās vēsturiski saistās ar senatnē veidojušos maiņas saimniecību.
…
