Napoleons bija apgaismots valdnieks un atbrīvotājs vai tirāns un nežēlīgs diktators

Napoleons I Bonaparts bija Francijas imperators 1804.-1814. un 1815. gadā.
Izvērtējot Napoleona rīcību un ieguvumus no tās var secināt no kurienes franču nācija guvusi tik izteiktu nacionālistisko pašapziņu.
Napoleons I Bonaparts bija impērijas vadītājs ar ambicioziem un tālejošiem plāniem. Viņa izvērstās reformas Francijā lielā mērā saglabājušās līdz pat mūsdienām un tās ir pārņēmušas arī citas valstis. Spējis ātri uzkalpoties līdz ģenerāļa pakāpei- 1796. gadā. Piedalījies Revolucionārajos karos. 1799. gadā gāza Direktoriju un pārņēma varu.
Jau no bērnības Napoleons ir izcēlies no savas vides. Napoleons dzimis nabadzīgā ģimenē, bet tas nav traucējis viņam iekarot zemes un pierādīt sevi kā dižu karavadoni un valstsvīru. Sākotnēji Napoleons kļuva par revolūcijas piekritēju vēlāk par dižu karavadoni, imperatoru Lielās Franču revolūcijas beigās, kā arī bija izcils militārists. Napoleona darbības sfēras ar to vien neaprobežojās! Napoleons bija Francijas valdnieks, Pirmās Francijas Republikas pirmais konsuls, Francijas Imperators, kā arī Itālijas karalis. Napoleona ’’Zvaigžņu stunda’’ sākās tad, kad viņš Tulonas pilsētā guva uzvaru, pēc kā to iecēla par jaunāko revolūcijas ģenerāli.…