Francijā 1789. gadā bija absolūtā monarhija, taču šīs valsts pārvaldes forma neapmierināja lielāko daļu iedzīvotāju. Tāpēc sākās Lielā Franču Revolūcija. Tai bija daudz piekritēju, viens no tiem bija Napoleons Bonaparts.
Napoleons Bonaparts ir dzimis 1769. gadā Korsikā, un viņš bija viens no pasaules slavenākajiem karavadoņiem. Pirmoreiz savas lielās militārās spējas Bonaparts pierādīja 1793. gadā Tulonas aplenkšanā. Par panākumiem tajā viņš tika paaugstināts par ģenerāli. Drīz pēc tam Napoleonu iecēla par franču karaspēka virspavēlnieku Itālijā. No šī laika iesākās Napoleona spīdošā karavadoņa karjera.
1796. gadā Bonaparts Itālijā vadīja franču armiju cīņā pret austriešiem. Viņa vadībā franči uzvarēja nozīmīgākajās kaujās un piespieda austriešus noslēgt mieru.
1798. gadā Napoleons devās kara ekspedīcijā uz Ēģipti, lai vājinātu britu spēkus Vidusjūrā. Viņš iekaroja Ēģipti, tomēr šis karagājiens nebija īsti veiksmīgs, jo Napoleonam pienācās atgriezties Francijā, bet Ēģiptē atstātos kara pulkus sagaidīja bēdīgs liktenis: cīnoties ar ienaidnieka pārsvaru un mēri, viņiem bija jāpadodas.
Franču tautas uzticība direktorijas valdībai arvien samazinājās. Napoleons, to redzēdams, apņēmās veikt valdības apvērsumu. Viņš pasludināja jaunu valdību – konsulātu. To vadīja 3 konsuli, no kuriem Napoleons bija pirmais.
1802. gadā Anglija noslēdza ar Franciju mieru, tomēr tas neilga ilgi. Šajā pašā gadā Napoleonam piešķīra pirmā konsula varu uz visu mūžu.
Lai apliecinātu savu neierobežoto varu Francijā, 1804. gadā Napoleons pieņēma imperatora titulu.
1805. gadā Napoleons piedzīvoja ļoti smagu neveiksmi. Angļu flote galīgi sakāva un gandrīz pilnīgi iznīcināja franču kara floti. Turpretim sauszemes karā Napoleons guva panākumus. Napoleona uzvara pie Austerlicas 1805. gadā piespieda Austriju izstāties no kara. Pēc 2 gadu cīņām arī Prūsija un Krievija bija spiestas parakstīt miera līgumu. Rezultātā Francija kļuva par vadošo valsti Eiropā.
No visām Rietumeiropas valstīm neuzvarēta bija palikusi vairs tikai Anglija. 1806. gadā Napoleons pasludināja, ka Anglija atrodas kontinentālās blokādes stāvoklī, un neviena Eiropas valsts nedrīkst uzturēt ar to tirdznieciskus sakarus. Tā Napoleons vēlējās nodarīt zaudējumus Anglijas tirdzniecībai. Tomēr drīz izrādījās, ka kontinentālā blokāde atnes daudzām valstīm lielus saimnieciskus zaudējumus, tāpēc tās sāka no blokādes noteikumiem izvairīties.
…
